Decembrī īsi pirms valstī izsludinātajiem aizliegumiem Lieģu kultūras nama rūķim bija daudz darba – jārada Ziemassvētku sajūtu Tadaiķu pagastā un Lieģu centrā, jādodas pie pirmsskolas vecuma bērniem ar saldumiem, jāiepriecina pāri nozīmīgās kāzu jubilejās un skaisti izdekorēto sētu un māju īpašnieki jāapdāvina ar gardumu groziem. Liels paldies Celtnieku ielas- 6 ,Celtnieku ielas- 4 iedzīvotājiem, jo šogad īpaši gaiši izgaismotas bija daudzdzīvokļu mājas Lieģu centrā. Gardumu rūķis devās arī pie privāto māju iedzīvotājiem, kuri bija rūpējušies par Ziemassvētku sajūtu Lieģos. Rūķis devās arī pie iedzīvotājiem, kuri bija skaisti izdekorējuši balkonus un māju ieejas. Domāju, ka neviens vienaldzīgi nepagāja garām ,,Māteru” mājai Lieģos. Daudz skaistuma bija sarūpējuši Līvānu māju īpašnieki, kuri izdekorēja mājas un sētas. Paldies šo māju iedzīvotājiem: ,,Sarmas”, ,,Viktorijas”, ,,Krūzēni”, ,,Dzintari”, ,,Mālkalni”, ,,Līdumi”, ,,Kaimiņi”, ,,Irbenes”, ,,Pabērzi”, ,,Lieģu lazdas”. Paldies ikvienam iedzīvotājam par iesūtītajām fotogrāfijām! Gaidīšu ierosinājumus, kas nākošā gadā mūsu ciemā varētu visus vienot? Televīzijā rādīja pilsētu, kurā iedzīvotājus aicināja izgatavot rūķus ikvienā sētā. Mēs arī varam būt īpaši un priecēt citus!
,,Kāzu valsis” izskanēja citādāk nekā iepriekšējos gados, jo muzikālais rūķis kopā ar dāvanu rūķi devās pie pāriem individuāli, sveicot tos, kuri 2020. gadā atzīmēja nozīmīgas kāzu jubilejas. Pavisam kopā tika sveikti divpadsmit pāri, kuri pieteicās un gaidīja pārsteigumu 19.decembrī.
Vienu pāri sveicām koka kāzu jubilejā, jo pirmie pieci gadi ir pirmā nozīmīgā kāzu jubileja. Rožu kāzu jubilejai pieteicās divi pāri un jautrākais notikums bija, ka kopā ar muzikālo rūķi centās uzdziedāt serenādi arī mājas sargs Bobiks. Muzikālais rūķis atzina, ka suns esot diezgan precīzi dziedājis līdzi saksofona skaņām.
Trīs pāri šogad atzīmēja piecpadsmit gadu kopdzīvi - dzintara jeb stikla kāzas. Muzikālais priekšnesums šiem pāriem izskanēja kāpņu telpā. Divdesmit gadu kāzu jubileju jeb porcelāna kāzas atzīmēja viens pāris, mūs sagaidot kuplā pulciņā ar visām atvasītēm un diviem kaķiem.
Divi pāri pieteicās sudraba kāzu jubilejai- kopā nodzīvotiem 25 gadiem. Neizpalika sveicieni pārim, kurš šogad atzīmēja pērļu kāzu jubileju- 30 gadi kopdzīvē. Četrdesmit gadu jeb rubīna kāzu jubilejā suminājām vienu pāri, vēlot sagaidīt zelta kāzu jubileju!
Visbeidzot sveicām zelta kāzu gaviļniekus Aivaru un Irisu Rogas. Muzikālais rūķis viņiem par godu spēlēja arī tās dziesmas, kuras pārim ir īpaši mīļas. Vēlējums ikvienam pārim - lai daudz prieka, mīlestības un laimes! Lai nākošo nozīmīgo ,,Kāzu valša” jubileju dejotu Lieģu kultūras namā!
Lieģu kultūras nama vadītāja Dzintra Cāle
Vecpils novadpētniecības centra senlietu krātuve ir piedzīvojusi lielas pārmaiņas. Līdz ar to, pārmaiņas piedzīvojis arī Kultūras un atpūtas centrs –Dižlāņu muiža, kurš šogad ir bijis viens no pieprasītākajiem apskates objektiem. Tādēļ radās ideja to iekārtot atbilstoši bijušajiem laikiem – gan muižas , gan skolas laikam. Pēc vairāku bijušo Vecpils pamatskolas absolventu ierosinājuma ,skolas ekspozīcijai atradām vietu un pārvietojām to bijušajā skolā. Līdz ar to atbrīvojās telpa novadpētniecības centrā, kur patreiz senlietu krātuve ir iekārtota jaunā veidolā , ar domu, ka tiks dota iespēja rīkot izzinošus pasākumus skolēniem, atzīmēt gadskārtu svētku tradīcijas, rīkot izstādes. Ceram uz telpu paplašināšanos ,lai īstenotu daudzās ieceres . Arī Dižlāņu muiža palēnām iegūst savu “seju”. Ar atbilstošiem interjera elementiem ir papildinātas vairākas telpas , bet darbs joprojām turpinās pie telpu iekārtošanas atbilstoši laikam,kad šeit saimniekoja barons fon Keizerlings. Mūsdienīgās telpas tiek papildinātas ar tā laika interjera elementiem, nekas traks,bet savādāks gan! Ir iecere izveidot un iekārtot “Barona tējas istabu” , jo netālu atrodas avots,no kura ūdeni tējas vārīšanai ņēma apkārtējie baroni. Ir jau sarūpēti interjera elementi-trauki,mēbeles atbilstoši tam laikam. Šajā telpā būs iespēja arī izmitināties viesiem, kuriem būs vēlme iejusties senajos barona laikos. Savā īpašumā esam ieguvuši un muižas interjerā labi iederas no Rundāles Baltās mājas atceļojušās I.Tresselta ap 1905.g. darinātās klavieres,kuras ,savu otro elpu piedzīvo kamīnzālē un ,uz kurām dažādus skaņdarbus atskaņojuši vairāki ar mūziku saistīti apmeklētāji. Tāpat tālu ceļu ir nācis milzīgs,sens flīģelis ,kurš pēc restaurācijas rotās Balto zāli. Ir prieks,ka ekskursanti un tūristi no visas Latvijas un ne tikai,spēj novērtēt padarīto un priecājas par iekārtojumu.
Visas šīs pārvērtības nevarētu notikt bez labas komandas – kultūras un atpūtas centra vadītājas Intas Dreimanes un priestera Andra Vasiļevska. Visas idejas tiek kopīgi apspriestas,izdiskutētas līdz galīga lēmuma pieņemšanai. Un rezultāts ir acīmredzams! Lielu paldies jāteic tieši Andrim Vasiļevskim,kurš ar savām mākslinieka zināšanām palīdz pie interjera iekārtošanas gan muižā,gan novadpētniecības centrā. Interjera elementi tiek mainīti un papildināti ,lai ilgstoši nebūtu viens un tas pats telpu iekārtojums, lai apmeklētājiem ,ikreiz ienākot muižā un senlietu krātuvē, būtu ko jaunu ieraudzīt. Atrodam laiku ,paši meklējam un gādājam lietas. Esam ieguvuši jaunu tērpu kolekciju,kura gan ir šūta mūsdienās,bet pēc izskata ir atbilstoši senajiem laikiem. Interesenti nelaiž garām izdevību tērpos ietērpties un veidot fotosesijas iekārtotos fotostūrīšos. Ir labiekārtots Spēka avots, sakopta apkārtne un piekļuve mūsu dabas apskates objektiem- Dzirnavnieku kaļķavotiem, Šarlotes ozolam, Vecpils pilskalnam.
Ja dažam šķiet,ka Vecpilī nekas nav ko redzēt kā tikai “dubļu pļaņčkas” un “ humpalu savāktuve” , tad ir diezgan skumji un sāpīgi, ka paši neprotam novērtēt un lepoties ar tām bagātībām ,kas mums šeit Vecpilī ir ,un kuras tik ļoti novērtē atbraucēji-viesi,kuri šeit iegriežas atkārtoti,līdzi ņemot draugus,radus un paziņas. Šovasar mūs ir apciemojis rekordliels skaits apmeklētāju ,arī viesi no ārzemēm un visi ir sajūsmināti un gandarīti ar redzēto. Divu mēnešu laikā mūs apciemoja ap 400 apmeklētāju! Starp tiem ir tādi,kuri sola braukt arī nākamvasar,jo redz,ka šeit viss vēl top un būs vēl vairāk ko redzēt. Tāpēc aicinu nenoniecināsim sevi, savu apkārtni ,bet leposimies ar to ,kas mums ir,jo citur nav un nebūs tā kā pie mums Vecpilī. Nāciet,brauciet,apskatiet paši savām acīm gan “dubļu pļeņčkas” ,gan “humpalu savāktuvi” , mēs jums visu parādīsim! Varbūt pēc gadiem to novērtēs mūsu mazbērni,kad redzēs ,kā dzīvojuši viņu vecvecāki!
Cienījamie novadnieki! Vēršos pie jums ar lūgumu- varbūt kādam mājās ir lieka un sen nav lietota vecā,labā “badapankūku panna”,kas liekama uz plīts riņķiem un ir darba kārtībā? Apsolu,ka ,ja iegūsim šo pannu ,tad tiksimies kādā “sirsniņpankūku pēcpusdienā” ar ievārījumu degustēšanu un karstu mežrozīšu tējas cienāšanos ! ( Kad beigsies ārkārtas situācija!) Tāpat varbūt kaut kur šķūnītī ir citas saimniecībā vairs nederīgas lietas, labprāt visas apskatīsim un būsim pateicīgi par katru eksponātu. Mēs tām dosim otru dzīvi senlietu krātuvē! Ļoti ceru uz eksponātu papildinājumu,tāpēc jau iepriekš saku PALDIES tiem ,kuri šo visu atbalsta !
Vecpils novadpētniecības centra vad. Dz.Lāce
telef. uzziņām 26405200
Neilgi pirms ārkārtējas situācijas pasludināšanas, 7.novembrī Dunalkas kultūras namā ar savu literāri muzikālo un teatralizēto priekšnesumu viesojās rakstniece, teoloģe, aktrise Dace Priede.
Ar Dunalkas pusi viņu saista pie radiem bērnībā pavadītās vasaras. Māksliniece stāstīja par savām 13 sarakstītām grāmatām, īpašu uzmanību veltot romānam "Kur sarkanas ogas auga" - tas ir stāsts par Alsungu un suitu vēsturi. Pasākumu spilgtināja suitu dūdenieka muzikālās kompozīcijas un D.Priedes veidotās ziedu grāmatzīmju kolekcijas apskate. Dunalkas bibliotēkas vadītāja Gita Žīgure pasākumam par godu izveidoja D.Priedes grāmatu izstādi.
Bija atnākuši 15 skatītāju, ievērojot valstī noteikto distanci un masku valkāšanu. "Iespējams, ka tas bija pēdējais kultūras pasākums šogad", skumji atzina kultūras nama vadītāja Inta Dreimane.
16.un 17.oktobrī Durbē notika mūzikas, mākslas un vietējās ražas festivāls “Zemlika”. Piedalījās dažādi pašmāju un starptautiskie multimākslinieki, pat no tālās Zimbabves. Koncerti notika baznīcā, kultūras namā, pilskalnā.
Tradicionālo Zemlikas tirgu laukumā pie Durbes luterāņu baznīcas koordinēja Aiva Kasparoviča. Sabrauca 16 amatnieku un zemnieku saimniecību pārstāvji ne vien no Durbes novada, bet arī no Ventspils, Suntažiem, Bauskas, Grobiņas.
Neliels fotoieskats no Bruno Otto un Aivas Kasparovičas.
Saulainās noskaņās 20.septembrī aizvadīts rudens tirgus “Ābolu laikā Durbē”. Pasākuma rīkotāji bija parūpējušies, lai ikkatrs, kam ir interese, varētu piedalīties dažādās aktivitātēs. Bija iespēja gan iegādāties, gan izlozēt lauku labumus, paēst “Take the Bake” meistaru ceptās picas, pavizināties ar zirgu vai poniju, izpausties radošajā darbnīcā pie rokdarbu meistares Sanitas Gruntmanes, kustīgākajiem bija iespēja piedalīties dejas vispasaules izaicinājumā “Jerusalema”, kur dejas soļus pilsētas centrā mācīja Durbes kultūras nama deju skolotāja Gražina Afanasjeva. Aizrautīgs priekšnesums bija jauniešu deju grupai “DarKy`s Dance School”, bet spēka un izturības vingrinājumus palīdzēja īstenot sporta kluba “Power House” puiši. Durbeniece Vita Stepanoviča rādīja savu kolekciju - vairāk nekā 800 pildspalvas, kas sakrātas piecu gadu laikā. Durbes konservu ceha “Ābolīt`s” Millija Anziķe tirgus apmeklētājus cienāja ar gardu, svaigi vārītu ābolu zapti. Izglītojošus padomus par un ap mežu sniedza mežsaimniecības konsultante Agrita Šēnberga. Tirgus noformējumu palīdzēja radīt dārzniece Madara Štāle.
Tika nosvērti šī gada varenākie dārzeņi, noskaidrojās, ka Daiņa Girviča atnestais ābols svēra 388 gr, bet Vitas Stepanovičas ķirbis bija 40 kg vērts. Nepārspēts ir palicis 2013.gada rekords – Ineses Ceriņas ābols toreiz svēris 728 gr !
Durbes kultūras nama vadītāja Daira Veilande izteica pateicību visiem pasākuma dalībniekiem, atbalstītājiem, tirgotājiem un pircējiem, jo visiem kopā izdevās jautra un iespaidiem piepildīta diena. Un omulību pastiprināja arī vietējais stārķis, kas cienīgi staigāja gar letēm kā tirgus galvenais pārzinis.
Sanita Dejus
Dunalkas bibliotēkā no vasaras beigām, visu rudeni pilnā sparā norisinās Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas ekspertu darbs. Par žūrijas ekspertu var kļūt katrs, kurš izlasa un novērtē sešas viņa vecumam atbilstošas kolekcijas grāmatas.
17.oktobrī uz pirmo kopīgo tikšanos bija aicināti gan iepriekšējo gadu žūrijas eksperti, gan jauni lasītāji, kuri gatavi iesaistīties izlasīto grāmatu vērtēšanas procesā. Pasākuma laikā tika iepazīta jaunā grāmatu kolekcija, pārmaiņus veicot kādu aktivitāti.
Izlasot 5+ grupas grāmatas, lasītājs uzzinās, kāpēc svarīgi ir gurķiem nekreņķēties un kā cits citam var palīdzēt; cik dažādi mums nepazīstami zvēri mīt pasaulē. Uzzinās, kas ir Svizis un kā saukt palīgā, ja nokļūst briesmās (tāpēc izmēģinājām slepeno rakstīšanu King Kong stilā). Iepazīs meitenes Rasas piedzīvojumus vasarā. Pamēģinās uzrakstīt dzejoli par jebko un pārbaudīs, kādas smaržas ir pasaulē. Vissvarīgākais būs iegūtās prasmes atpazīt un paust emocijas – gan prieku, gan bailes, gan bēdas, gan dusmas, gan mieru – to arī kopīgi trenējāmies.
No 9+ grupas kolekcijas piedāvājumā ir aizraujošas grāmatiņas par izbēgušā trušu puikas Tru piedzīvojumiem (“Papus Tru”), par Tālmežā veikto nodarījumu un vainīgā meklēšanu (”Vilka midzenis”), par putnu un zvēru dzīvi mežā (“Meža meitene Maija”). Arī mēs izmēģinājām risināt kriminālās mīklas, atšifrēt dažādas viltībiņas un noķert blēņdarus zaķēnus.
11+ grupas grāmatas apvieno tajās paustās atziņas – nekad nepadoties, cīnīties par sevi un savējiem, atbalstīt tuvākos, mīlēt un būt mīlētam. Žūrijas eksperti dažas no šīm atziņām izmēģināja realizēt uz vietas – uzbūvēt tādu lidmašīnu, kura noteikti lidos; maģiskajā mežā atrast pazudušās būtnes; rūpēties par drošību, atbrīvojoties no kaitēkļiem.
Stāstot par K.Lookas grāmatu “Lidostas blaktis nepadodas”, radās jautājums par blaktīm – kas tās tādas, no kurienes? Izrādās, pasaulē ir apmēram 40000 blakšu sugas. Latvijā sastopamas apmēram 360 sugas. Tad jautājums, kuras no tām dzīvoja lidostā? Lai nu kā, bet mājās no tām var izvairīties, ja ievēro tīrību un kārtību.
15+ un vecāku žūrijas grāmatas ir tikpat aizraujošas. Visas nemaz te nevar tik plaši izstāstīt. Visjautrākais bija tas, ka arī Laikam ir vajadzīgas bikses. Tā nu katrs radīja savu modeli un krāsojumu. Beigās, kā jau parasti, paši darinājām sev dāvaniņas. Šoreiz bija iespēja tikt pie maģiskās sēnes un draiskulīgā zaķēna.
Tā rosoties, izmēģinot un pārbaudot, iepazinām visas Dunalkas bibliotēkā esošās 2020.gada Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas grāmatas.
Pasākuma beigās katrs eksperts saņēma veicināšanas balviņas. Īpašs paldies tiem čaklajiem lasītājiem, kuri jau ir izlasījuši visas sešas (cits pat vairāk) šī gada kolekcijas grāmatas – paldies Kārlim, Oliveram, Esterei, Katrīnai, Kristīnei, Lāsmai, Gintam, Sandrai! Šogad žūrijas ekspertu darbu uzsākuši 12 bērni un jaunieši, kā arī 8 vecāki.
Laipni aicināti pievienoties jaunus ekspertus!
Uz tikšanos bibliotēkā!
3.oktobrī Vecpilī, Dižlāņu muižas telpās plaši un rosīgi uzsākās Vecpils amatierkolektīvu jaunās sezonas atklāšana, kā arī atklāta jaunā mākslinieka Toma Tauriņa izstāde un iepazīta dzejnieces Rasmas Urtānes dzeja. Apmeklētāji apbrīnoja arī skolotājas Ingeborgas Vindavas adīto rokdarbu izstādi. 90 gadīgā skolotāja adīšanu apguvusi bērnībā no vecmāmiņas, bet īpatnējo adīšanas tehniku pārņēmusi no vācu rokdarbu žurnāliem.
Pasākumā demonstrēja arī I.Dāvidsona 2016.g. Dunalkas parkā uzņemto filmu "Skroderdienas Silmačos" vecpilnieku izpildījumā.
Vecpils saieta nama Baltajā zālē 20.septembrī viesojās Liepājas teātra aktrise Sigita Pļaviņa un mūziķis Māris Kupčs ar dzejkoncerta programmu “Grēcinieka lūgšana”."J. Petera dzeja ir vīrišķīga," atzīst aktrise, "te sajūtams gan dzirnakmens smagums, gan atklājas Pārcēlāja drosme, bet pāri visam skan liela Dzejnieka atbildība par savu tautu un zemi."
Dziesmas skanēja gan no mūzikla "Māsa Kerija", gan no Liepājas teātra izrādēm.
Vecpils māksliniecei ir kļuvusi par īpaši tuvu vietu, jo vasarā Vecpils Sv. Laurencija Romas katoļu baznīcā salaulājusies. Arī skatuves partneris M. Kupčs nāk no Dunalkas puses, tāpēc pasākums visiem izvērtās jo īpaši aizkustinošs. Bija ieradušies neparasti daudz klausītāju, kas priecājās par dvēseliski silto pasākumu. Mākslinieki saņēma ziedu klēpjus un labprāt fotografējās, baudot cienastu kopā ar apmeklētājiem.
(Guntas Zaras, Kristas Petrovas foto)
5.un 6.septembrī Rīgas brīvdabas muzejā notika Latvijas novadu 6.amatierteātru festivāls, ko rīkoja Latvijas Nacionālais kultūras centrs. Festivāls noritēja vienlaikus ar Mūsdienu amatniecības festivālu. Pasākumā piedalījās Durbes kultūras nama amatierteātris "Dīvatrons" sadarbībā ar tautas mūzikas ansambli "Neparasts gadījums", kas Ilzes Apines izrādē "DA-DAH" nodrošināja muzikālo pavadījumu. Šī festivāla svētku būtībā ir daudzināt amatierteātru tradīciju un latviešu dramaturģiju.
Apmeklētājiem piedāvāti gan klasiķu, gan mūsdienu autoru iestudējumi etnogrāfiskajās sētās, tādējādi darbības vidi pietuvinot dokumentālai ticamības izjūtai. Mūsu "Dīvatrons" un režisore Inese Ceriņa izpelnījās gan organizatoru, gan skatītāju atzinību, siltus pateicības vārdus un cerību drīzumā atkal satikties.
Lieģu kultūras nama lauku kapela "Luste" un Durbes kultūras nama tautas mūzikas ansamblis "Neparasts gadījums" 22.augustā piedalījās Saldus 10.Starptautiskajā tautas muzikantu festivālā “Saldie vārti”, kur Kalnsētas parka estrādes dižkoncertā spēlēja 22 ansambļi, skanot dziesmām ne vien latviešu, bet arī lietuviešu, igauņu, latgaliešu, līvu valodā. Festivāls ceļ godā tautas mūzikas instrumentu spēlētpratējus, rada satikšanās prieku un atver vārtus jaunai draudzībai. Saldus ielas pārtapa savdabīgās koncertzālēs un ielu koncertos, un kapela "Luste"
spēlēja tirgus laukumā. Kā atzina dalībnieki, sniedzot pusstundu ilgu programmu, gūtas vienreizējas emocijas, jo bijusi ļoti laba publikas atsaucība.
Festivālu organizēja Saldus novada pašvaldības aģentūra “Saldus tūrisma informācijas, kultūras un sporta centrs” sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru.
Mūsu novada mūzikas kolektīvi šovasar dūšīgi muzicēja. Lieģu kultūras nama lauku kapela "Luste" augustā piedalījās 4.starptautiskajā kapelu sadziedāšanās saietā Snēpelē, bet Durbes kultūras nama tautas mūzikas ansamblis "Neparasts gadījums" - Vecumnieku pagasta Bārbeles kapelu saietā.
1.augustā notika ģimenisks pasākums "Orientēšanās Durbē" ar mērķi popularizēt Durbes pilsētas atpazīstamību, sacensību maršrutā iekļaujot Durbes skaistākās un vēsturiski nozīmīgākās vietas.
Starts notika pie jaunās Durbes objektu kartes - sienas gleznojuma, kas atrodas uz mājas sienas Raiņa un Aizputes ielas krustojumā. Mākslas darba autore ir Durbē dzīvojošā māksliniece Lauma Bauere, kas nenogurstoši strādāja visu jūliju gan lietavās, gan tveicē.
Pasākums noslēdzās ar uzvarētāju apbalvošanu un Valmieras teātra aktieru apvienības "Žerāri" koncertuzvedumu.
Fotogalerija ►
Mazs bij` tēva novadiņis,
Bet diženi turējās.
Visi mazi avotiņi
Ik vakaru miglu met.
13. jūlijā Durbes pilskalnā pie piemiņas akmens notika slavenās Durbes kaujas atceres brīdis un koncerts "Durbes kaujai 760", kurā piedalījās Durbes kultūras nama tautas mūzikas ansamblis "Neparasts gadījums", vidējās paaudzes deju kolektīvs "Lindale", postfolka apvienība no Liepājas "Saule i tuvāk" un lietuviešu folkloras grupa no Vidmantai "Kaštonis" un "Žemčiūga".
1260.gada 13.jūlijā Durbes senlejā norisinājās kauja, kurā žemaišu un kuršu karaspēks sakāva vācu Livonijas ordeņa karaspēku. Vēsturnieki to uzskata par vienu no spilgtākajām 13.gadsimta kaujām, jo tā lielā mērā noteica turpmāko vēstures gaitu Baltijā. Sakāve pie Durbes bija smags trieciens krustnešu plāniem, jo tad sākās sacelšanās pret ordeni gandrīz visās pakļautajās zemēs. Durbes muzeja vadītājs R.Bahs ir pārliecināts, ka seno žemaišu un kuršu cīņas spars mums nepieciešams arī mūsdienās.
Durbes pilskalna apmeklējums mūsu kaimiņtautai ir iecienīts tūrisma maršruts. Vēstures entuziasti motociklu parādē no Lietuvas atbrauca jau dienu iepriekš, lai pagodinātu Durbes kaujas vietu.
Lietuviešu draugi šo notikumu uzskata par savas nācijas svētkiem, par uzvaru, bez kuras nebūtu Lietuvas, jo šī kauja ļāva noticēt saviem spēkiem un uzskatāma par latviešu un lietuviešu uzvaras atmiņu labākai nākotnei. Tas mūsu tautas vieno. Arī Durbes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Radzevičs svinīgajā uzrunā uzsvēra brāļu tautu sadraudzības nozīmi, novēlot Saules mūžu gan Latvijai, gan Lietuvai.
Ugunsbluķu liesmām plīvojot, ar dziesmām un dejām priecīgi aizvadīts Durbes kaujas atceres pasākums.
(skatīt pasākuma fotogaleriju...)
Foto - Sanita Dejus, Romas Rimkus, Jolanta Japertiene un Ailinda
Geruļska