Vadlīnijas “Tūrisma infrastruktūras, produktu un pakalpojumu pielāgošana cilvēkiem ar īpašām vajadzībām”
https://www.kurzemesregions.lv/pieejamas-vadlinijas-turisma-infrastrukturas-produktu-un-pakalpojumu-pielagosanai-cilvekiem-ar-ipasam-vajadzibam/
 
“Dabas taku ceļvedis”
https://www.kurzemesregions.lv/sagatavots-dabas-taku-celvedis/

---

Jaunas iespējas baudīt dabas objektus Kurzemē un Lietuvā

Š.g. 31.oktobrī noslēdzās projekts “Dabas tūrisms visiem” (UniGreen). Projekta ietvaros Durbes novada pašvaldībai bija iespēja izveidot skatu torni, atpūtas laukumu un stāvlaukumu blakus Durbes ezeram. Torņa apmeklētājiem ir iespēja vērot ezerā mītošos putnus un baudīt skaisto ezera apkārtni. Līdz šim torni ir apmeklējuši vairāk kā 2100 apmeklētāji.

Skatu tornis pie Durbes ezera
 
Projekta ievaros bija iespēja iepazīties  ar vairākiem dabas parkiem un dabas takām -  Latvijā (Skrundas dabas taku, Vasenieku purva laipu, Kalnansa purva taku, Māras kambari, Usmas Elkraga dabas taka), Lietuvā (Žemaitijas nacionālo parku, Aukšatitijas Nacionālo un Labanoras Reģionālos parkiem, Biržu Reģionālo parku) un Somijā (Laajalahati, Haltia centru Nuuksio Nacionālājā parkā, Aulanko Dabas rezervātu, Puurijarvi-Isosuo Nacionālo parku).  Apmeklētajos objektos infrastruktūra iespēju robežās veidota tā, lai būtu iespējams izmantot cilvēkiem ar kustības traucējumiem. 
Projekta ietvaros tika izveidots “Dabas taku ceļvedis”. Ceļvedī ir informācija par dabas takām Kurzemē un Lietuvas pierobežā, attiecīgi, katrs ceļotājs var izvēlēties sev atbilstošāko, piemērotāko dabas taku. Lai veicinātu aktīvāku ceļotāju interesi par dabas takām, kuras iekļautas  Dabas taku ceļvedī, projekta ietvaros notika akcija “Tako Kurzemē” un “Tako Lietuvā”. Šajā akcijā piedalījās ap 2000 cilvēku. Dabas takas ceļvedi, kurš ir izdots 3 valodās (latviešu, lietuviešu un angļu), ir iespējams saņemt ikvienam interesentam Durbes novada domē (Parka iela 2, Lieģos, Tadaiķu pag., Durbes nov.) pie projektu vadītājas Signes Rozenšteinas un Skolas ielā 3, Durbes pilsētā pie Gitas Tauriņas.
Projekta ietvaros izveidotie objekti pielāgoti tā, lai pēc iespējas vairāk būtu piemēroti arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Lai nākotnē veidotu vairāk tūrisma objektus, kuru  infrastruktūra pielāgota personām ar īpašām vajadzībām  tika izstrādātas vadlīnijas “Tūrisma infrastruktūras, produktu un pakalpojumu pielāgošana cilvēkiem ar īpašām vajadzībām”. Vadlīnijas  var saņemt Durbes novada pašvaldībā.
Projekta noslēguma konferencē “Dabas un kultūras mantojums tūrismā: identitāte un pieejamība” uzstājas lektori no Latvijas  un Lietuvas. Konferencē tika prezentēts tūrisma maršruts, kurš tapis projekta “Tūrisma maršruts “Baltu ceļš” ietvaros un projekta “Dabas tūrisms visiem” izveidotos tūrisma objektus. Ļoti noderīgu informāciju sniedza Lietuvas Cilvēku ar īpašām vajadzībām asociācijas pārstāve, kura stāstīja par vides pieejamību praksē – gan par veiksmīgiem pielāgotiem objektiem, gan pieļautām kļūdām veidojot objektus.  

Projekta UniGreen partneri noslēguma konferencē                   (Kurzemes plānošanas reģiona foto)
 
Projektā piedalījās partneri no Latvijas - Kurzemes plānošanas reģions (galvenais projekta partneris), Durbes novada pašvaldība,  Rojas novada pašvaldība, Saldus novada pašvaldība, Skrundas novada pašvaldība, Ventspils novada pašvaldība un Lietuvas  - Aukšatitijas Nacionālā parka un Labanoras Reģionālā parka direkcija, Biržu Reģionālā parka direkcija,  Kretingas rajona pašvaldība, un Žemaitijas Nacionālā parka direkcija.
Paldies Kurzemes plānošanas reģionam un projekta partneriem par veiksmīgo sadarbību.
Projekta aktivitātes tika īstenotas ar Interreg V-A Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam atbalstu.
 

Projektu vadītāja
Signe Rozenšteina

---

Izveidoti 6 jauni dabas tūrisma objekti Kurzemē un 4 objekti Lietuvā
 

            Projekta “Dabas tūrisms visiem” (UniGreen) ir izveidoti vairāki jauni tūrisma objekti - jaunā Usmas Elkraga dabas taka, pastaigu takas gar Ventas upes krastu Skrundā un Kuldīgā, laipas Rojas pludmalē, kā arī dabas taku ceļvedis un divi jauni skatu torņi – Durbes ezera krastā un Sātiņu dīķos – tas viss izveidots Dabas tūrisma pieejamības projekta ietvaros, ko 2,5 gadu garumā īstenoja Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar 6 pašvaldībām Kurzemē un 4 partneriem Lietuvā.  
            Usmas Elkraga dabas taka izbūvēta gar leģendām apvīto Usmas ezera krastu. Tas ir sestais lielākais ezers Latvijā pēc platības un otrais – pēc ūdens tilpuma. Šeit iespējams baudīt ezera varenumu visā tā krāšņumā lēnā pastaigā pa gandrīz kilometru garo lokveida taku. Gar pašu ezeru ir ierīkota koka laipa, kas pieejama arī vecākiem ar bērnu ratiņiem un cilvēkiem ratiņkrēslos. No tās paveras skats uz teiksmaino un dziesmās apdziedāto slaveno Moricsalu. Vairāk par taku: https://www.kurzemesregions.lv/projekti/turisms/unigreen/dabas-takas/usmas-elkraga-dabas-taka/
            Pastaigu taka gar Ventas upes krastu vijās gar Skrundas pilskalnu, uz kura atrodas estrāde un parks. Teikas vēsta, ka zem pilskalna esot pazemes ejas un no Ventas reizi simts gados iznākot brīnumdaiļa baltā sieviete Ventas Vārava. Parkā izvietoti tēlnieka Ģirta Burvja veidotie pirmo Skrundas pilsnovada kuršu ķoniņu mantinieku – Ērmaņa Pilāta, Jākoba Sigitara, Veisena un Santiķa – krēsli. Tie tapuši par godu Skrundas 750. gadadienai kopš tā pirmo reizi minēta vēstures avotos. Šodien šeit izveidota gleznaina pastaigu taka, kuras tālākais punkts ir Skrundas augstākajā vietā Ventas kalnā, kas ļauj izbaudīt skaistos dabas skatus, vērot putnus un Ventas mierīgo plūdumu. Pastaigu iespējams veidot lokveidā, atgriežoties gar estrādi Skrundas pilskalnā. Taka ir izgaismota, tāpēc nesteidzīga pastaiga iespējama pat diennakts tumšajā laikā un aizņems ne vairāk kā stundu. Takas kopējais garums ir 1,5 km un tā ir piemērota arī cilvēkiem ratiņkrēslos un ģimenēm ar bērniem. Vairāk par taku: https://www.kurzemesregions.lv/projekti/turisms/unigreen/dabas-takas/skrundas-pastaigu-taka/
Pārventas parka taka Kuldīgā ļauj baudīt gleznainus skatus pāri Ventas upei uz Kuldīgas vecpilsētu, Alekšupītes ūdenskritumu, Pils dzirnavām un seno ķieģeļu tiltu pār Ventu. Alekšupītes ūdenskritums ir augstākais ūdenskritums Latvijā – 4,15 metri. Tas kopš 17. gadsimta ir stingri nostiprināts, lai spēcīgā straume kalpotu Kurzemē pirmo papīra dzirnavu darbināšanai. Hercoga laikos Pils dzirnavās gatavots šaujampulveris.
Taka sākas pie Kuldīgas lepnuma – ķieģeļu tilta pār Ventas upi. Tilts ir trešais garākais ķieģeļu tilts Eiropā un otrs vecākais ķieģeļu velvju tilts Latvijā. Kuldīgas ķieģeļu tilts būvēts pēc 19.gadsimta standartiem – 500 pēdu garš un 26 pēdas plats, lai uz tā varētu izmainīties viena otrai pretī braucošas karietes. Takas garums parka zonā ir puskilometrs, taču tā ir izejama arī lokveidā, atpakaļceļu mērojot pa Krasta ielu, kā arī apvienojot ar Mārtiņsalas dabas taku slavenā ķieģeļu tilta pār Ventu pretējā pusē, kas ved gar pašu Ventas rumbu – platāko ūdenskritumu Eiropā. Vairāk par taku: https://www.kurzemesregions.lv/projekti/turisms/unigreen/dabas-takas/parventas-dabas-taka/
            Pastaigu pa laipām Rojas pludmalē var veidot, gan izejot visas laipas, gan pastaigājoties gar pludmali līdz pat Rojas ziemeļu molam ar bāku galā. Pastaiga ļauj iepazīt mežainās un ar piejūras augiem klātās pelēkās kāpas un tajās sastopamos augus un izbaudīt smilšaino liedagu. Aktīvākajiem ceļotājiem iespējams “izlocīt kājas” uz Ziemeļu mola akmeņiem un aiziet līdz pat bākai mola galā. Ejot lokveidā, daļu takas mērojot pa dēļu laipu, daļu – pa liedagu un molu – kopā mērojamā distance būs 2,5 km. Vairāk par taku: https://www.kurzemesregions.lv/projekti/turisms/unigreen/dabas-takas/rojas-pludmales-taka/
Skatu tornis Durbes ezera krastā atrodas Durbes-Vārtājas senlejā. Ezera platība ir 670 ha un tas ir bagāts ar zivju krājumiem. Ezerā visbiežāk sastopamas 14 zivju sugas un katru gadu tas tiek papildināts ar zivju mazuļiem. Durbes ezers ir arī nozīmīga putnu migrācijas vieta. No 28 Latvijā sastopamajām aizsargājamajām putnu sugām, 14 ir novērojamas Durbes ezera apkārtnē. Ezera pieguļošā teritorijā ir norisinājušies vēsturiski notikumi. 1260. gada 13. jūlijā notikusi Durbes kauja, kurā žemaišu un kuršu karaspēki sakāva Livonijas un Vācu ordeņa kopīgos spēkus. Durbes kauja tiek uzskatīta par vienu no spilgtākajām Baltijas tautu vēsturē. Ezera ziemeļaustrumu teritorijas palienu pļavas ir iekļautas Natura 2000 aizsargājamo teritoriju tīklā. Vairāk: https://www.kurzemesregions.lv/projekti/turisms/unigreen/dabas-takas/durbes-ezera-skatu-tornis/
Skatu tornis Sātiņu dīķos atrodas 8 km attālumā no Saldus Natura 2000 aizsargājamo teritoriju tīkla dabas liegumā. Šeit atrodas mākslīgi veidotu 30 dīķu komplekss, kas aptver 3780 ha lielu teritoriju. Sātiņu dīķi ir ievērojami ar lielo putnu skaitu ligzdošanas un migrāciju laikā. Arī tuvējie meži ap dīķiem ir daudzu aizsargājamu putnu un sikspārņu sugu dzīves vieta. Līdz tornim ved vienvirziena taka, tās garums turp un atpakaļ ir 3,5km, līdz ar to nesteidzīga pastaiga līdz putnu vērošanas tornim un atpakaļ aizņem aptuveni 2h. Vairāk: https://www.kurzemesregions.lv/projekti/turisms/unigreen/dabas-takas/satinu-diki/
 
            Projekta īstenošanas rezultātā izveidota arī pastaigu taka Kirkilu ainavas liegumā Biržu nacionālajā parkā Lietuvā, jauns pilsētas atpūtas parks – Jauriklas parks – Kretingā, izbūvētas 4 pontonu piestātnes ar taciņām Aukštaitijas nacionālajā parkā, kā arī rekonstruēta skatu platforma Plateļu ezera krastā Žemaitijas nacionālajā parkā.
 
            Projekta nozīmīgāko paveikto darbu vidū noteikti ir jāmin arī šovasar izdotais Dabas taku ceļvedis ar vairāk kā 80 dabas taku maršrutiem Kurzemē un Ziemeļlietuvā: https://www.kurzemesregions.lv/sagatavots-dabas-taku-celvedis/
            Projekts Nr. LLI-010 “Dabas tūrisms visiem (UniGreen)” tika īstenots ar Interreg V-A Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam atbalstu. Tā kopējais finansējums: 1 176 867,14 EUR, t.sk. ERAF finansējums 1 000 337,07 EUR. Projekta īstenoja Kurzemes plānošanas reģions, sešas Kurzemes novada pašvaldības (Durbes novada pašvaldība, Kuldīgas novada pašvaldība, Rojas novada pašvaldība, Saldus novada pašvaldība, Skrundas novada pašvaldība un Ventspils novada pašvaldība), viena Lietuvas rajona pašvaldība (Kretingas rajona pašvaldības administrācija) un trīs Lietuvas nacionālie un reģionālie parki (Aukštaitijas Nacionālā parka un Labanoras Reģionālā parka direkcija, Biržu Reģionālā parka direkcija un Žemaitijas Nacionālā parka direkcija).
            Projekta partneri izsaka milzīgu pateicību visiem, kas piedalījās projekta īstenošanā, t.sk. Tūrisma informācijas centriem, vides gidiem, nevalstiskajām organizācijām, kas pārstāv cilvēkus ar invaliditāti un visiem projekta izpildītājiem.
Informācijas avots: https://www.kurzemesregions.lv/izveidoti-6-jauni-dabas-turisma-objekti-kurzeme-un-4-objekti-lietuva/
 

---

Dabas tūrisms  visiem (UniGreen)
Projekta Nr.LLI-010

   

---

Atklāts skatu tornis un atpūtas vieta pie Durbes ezera

 

   Silta, mierīga un saulaina pavasara diena – 18.aprīlis, kad Durbes ezerā pulcējušies lielie, baltie paugurknābju gulbji, bet pie Durbes ezera sanākuši interesenti ar vienu kopīgu mērķi – atklāt uzbūvēto skatu torni un labiekārtoto laukumu.
Durbes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Radzevičs uzrunāja klātesošos un iepazīstināja kā no idejas esam ieguvuši interesantu, iedzīvotājiem tīkamu un pieejamu atpūtas vietu izceļot Durbes ezera dabas vērtības.
    Skatu tornis atrodas pusotru kilometru no Rīgas-Liepājas šosejas un pie torņa iespējams piekļūt braucot pa Aistere ceļu (V1202). Uzbūvētais skatu tornis slejas 10 metru augstumā un no tā paveras plašs skats uz ezeru tā apkārtni un Durbes pilsētu. Blakus skatu tornim ir veikta laukuma labiekārtošana – izveidots auto stāvlaukums, atjaunots ceļa posma virsmas segums. Labiekārtotajā laukumā uzstādīta tualete, trīs galdi un atkritumu urnas. Tualete un viens no galdiem piemērots personām ar kustības traucējumiem.
    Uz skata torņa atklāšanu bija ieradušies Durbes novada iedzīvotāji, interesenti no tuvākām un tālākām vietām, kā arī A.Kronvalda Durbes pamatskolas 7.klases skolēni ar audzinātāju un A.Spāģa Dunalkas pamatskolas skolēni un skolotāji. Šajā dienā uz skatu torņa atklāšanu bija atbraukuši arī daži entuziasti – putnu vērotāji, kuri vēlējās iepazīt apkārtni un izmēģināt ko tad var ieraudzīt no skatu torņa. Pasākumā kopā ar ornitologu Ritvaru Rekmani bija iespēja vērot ezera apkārtnē mītošos putnus un uzzināt daudz jauna gan par dažādām putnu sugām, gan to ligzdošanu un migrāciju.
     Durbes ezerā mīt daudzas un dažādas putnu sugas, tāpēc šis skatu tornis ir lieliska vieta putnu vērošanai. No tā paveras plašs skats uz pašu ezeru un ar niedrēm aizaugušā ezera krastiem, kurus pavasarī putni izmanto ligzdošanai. Šī labiekārtotā vieta ezera rietumu krastā ir izcila vieta mierīgai atpūtai. Varam būt gandarīti par vēl vienu sakārtotu un labiekārtotu vietu pie Durbes ezera un noteikti šī kļūs par vienu no iecienītām atpūtas vietām gan Durbes novada iedzīvotāju gan citu cilvēku vidū.
      Skatu torņa izbūve un atpūtas vietas labiekārtošana īstenota ar Interreg V-A Latvijas-Lietuvas sadarbības programmas 2014.-2020.gadam atbalstu - Projekta Nr. LLI-010 “Dabas tūrisms visiem (UniGreen)” ietvaros.

►Fotogalerija (D.Ģelža foto)

---

---

LLI-010 “Dabas tūrisms visiem (UniGreen)”
Notikusi trešā perioda UniGreen projekta vadības sanāksme

---

Dabas tūrisms  visiem (UniGreen)
Projekta Nr.LLI-010  

---

 

LLI-010 “Dabas tūrisms visiem (UniGreen)”
 
NOTIKUSI OTRĀ PERIODA UNIGREEN PROJEKTA VADĪBAS SANĀKSME

Š.g. 17.-18.maijā, Aukštaitijas nacionālajā parkā, Kurzemes plānošanas reģions kopā ar 10 UniGreen projekta partneriem (Aukštaitijos nacionalinis parkas, Biržų Regioninis Parkas, DURBE un Durbes novads, Kretingos rajono savivaldybė, Kuldīgas Novada Dome, Rojas novada pašvaldība, Saldus novada pašvaldība, Skrundas novada pašvaldība, Ventspils novada pašvaldība, Žemaitijos nacionalinis parkas) organizēja projekta vadības sanāksmi, kur diskutēja par otrajā posmā paveikto, kā arī veicamajiem darbiem nākošajā periodā.
 
Otrajā projekta īstenošanas periodā (2017.gada novembris – 2018.gada aprīlis) turpinājās aktīvs darbs visās četrās projekta komponentēs – projekta vadība, komunikācija, dabas pieejamība visiem (infrastruktūras attīstības pasākumi) un kompetences pilnveides un mārketinga pasākumi.

Infrastruktūras attīstības pasākumu ietvaros Kurzemē uzsākti darbi skatu torņa un atpūtas vietas izbūvei Durbes ezera krastā, uzstādīta taktilā un Braila rakstā veidotā informācijas plāksne pie projekta ietvaros izbūvētās laipas gar jūras krastu Rojā ar pludmales karti un informāciju par Rojas pludmalē sastopamo biotopu daudzveidību, kā arī ļauj vājredzīgajiem un neredzīgajiem iztaustīt izveidotos laipu ceļus un uzstādīta informācijas plāksne un brīdinājuma zīmes pie putnu vērošanas torņa Sātiņu dīķos Saldus novadā. Infrastruktūras attīstības pasākumu ietvaros Lietuvā turpināts darbs pie Jaurikla parka labiekārtošanas Kretingā, kas tiks noslēgts maijā, un jau šobrīd ir izveidoti divi atpūtas un spēļu laukumi (spēļu laukums bērniem vecumā no 1.-6.gadiem un piedzīvojumu parks bērniem vecumā no 7.-15.gadiem),  rekonstruēta skatu platforma Plateļu ezera krastā Žemaitijas Nacionālajā parkā, kā arī uzstādīta taktilā un Braila rakstā pieejamā informācijas plāksne uz rekonstruētās platformas, kas  ļauj iztaustīt neparasto ezera formu un tajā esošās salas. Papildus platformas pakājē uzstādītas arī astoņas plāksnes, kas katra sniedz izsmeļošu informāciju par kādu no Plateļu ezerā esošajām salām. Otrajā periodā turpinājās arī sagatavošanās darbi Kirkiļu ezeru pieejamības uzlabošanai Biržu Reģionālajā parkā.
 
Kompetences pilnveides un mārketinga pasākumu ietvaros projekta īstenošanas otrajā periodā turpinājās apmācības 27 Kurzemes reģiona vides gidiem, kuru ietvaros notika četras apmācību sesijas par vides interpretāciju un tās pamatprincipiem, dažādām mērķa grupām, vides interpretāciju cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un vides pasākumu plānošanu, organizēšanu un vadīšanu. Apmācības norisinās laika posmā no 2017.gada oktobra līdz 2018.gada novembrim un tās paredz kopā 6 trīs dienu apmācību sesijas, kas katra veltīta noteiktai tēmai. Perioda nogalē aprīlī organizēti divi pasākumi par tēmu “Dabas tūrisms un vides pieejamība”, kas norisinājās Liepājā (18.Kurzemes tūrisma konference) un Rojā (seminārs) un kurus kopsummā apmeklēja 160 dalībnieki no pašvaldību, nevalstisko organizāciju, dabas aizsargājamo teritoriju un uzņēmēju vidus. Pasākumos norisinājās diskusijas par vides pieejamības lomas aktualizēšanu tūrisma attīstībai Kurzemē, kā arī par to, kāpēc pašvaldībām un uzņēmējiem ir būtiski pielāgot tūrisma infrastruktūru, produktus un pakalpojumus cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā to paveikt pareizi un ar minimāliem ieguldījumiem, kādi ir plusi un ar kādām problēmām un izaicinājumiem saskaras uzņēmēji. Otrajā periodā uzsākts arī darbs pie vadlīniju izstrādes tūrisma infrastruktūras, produktu un pakalpojumu pielāgošanai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. 
 

 

 

 

KPR foto

 
Projekta aktivitātes tiek īstenotas ar Interreg Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam atbalstu.


Informāciju sagatavoja:
Projekta vadītāja
Alise Lūse
Tālrunis: 26567874, alise.luse@kurzemesregions.lv
 

 

 

Dabas tūrisms  visiem (UniGreen)
Projekta Nr.LLI-010

           

Durbes novada pašvaldība ir iesaistījusies, kā projektu partneris, projektā “Dabas tūrisms visiem (UniGreen)”. Projekta galvenais partneris ir Kurzemes plānošanas reģions.
Viena no projekta “Dabas tūrisms visiem” (UniGreen) aktivitātēm ir skatu torņa būvniecība pie Durbes ezera. 2017.gada rudenī tika sagatavota iepirkuma dokumentācija un veikts iepirkums. Iepirkumā uzvarēja SIA “Interbūve”, ar kuru 2017.gada oktobrī tika noslēgts līgums par  līguma summu 29016,37 EUR (ar PVN). Skatu torņa būvniecības darbi tiks uzsākti š.g. aprīļa beigās.
            Projekta ietvaros vēl tiks izveidots autostāvlaukms, atpūtas laukums un uzstādīti labiekārtojuma elementi.
Durbes novada pašvaldības plānotām  projekta aktivitātēm budžets ir 70130,74 EUR, t.sk ERAF finansējums  59611,12 EUR, Durbes novada pašvaldības finansējums  - 10519,62 EUR.
Projekts Nr. LLI-010 “Dabas tūrisms visiem (UniGreen)” tiek īstenots ar INTERREG Latvijas-Lietuvas sadarbības programmas 2014.-2020.gadam atbalstu. Tā kopējais finansējums ir 1 176 867,14 EUR, t.sk. ERAF finansējums 1 000 337,07 EUR.

 

PROJEKTS “DABAS TŪRISMS VISIEM (UniGreen)”
Projekta numurs: LLI-010

NOTIKUSI PIRMĀ PERIODA UNIGREEN PROJEKTA VADĪBAS SANĀKSME

Š.g. 8.-9.novembrī, Usmā, Kurzemes plānošanas reģions kopā ar 10 UniGreen projekta partneriem (Aukštaitijos nacionalinis parkas, Biržų Regioninis Parkas, DURBE un Durbes novads, Kretingos rajono savivaldybė, Kuldīgas Novada Dome, Rojas novada pašvaldība, Saldus novada pašvaldība, Skrundas novada pašvaldība, Ventspils novada pašvaldība, Žemaitijos nacionalinis parkas) organizēja projekta vadības sanāksmi, kur diskutēja par pirmajā posmā paveikto, kā arī veicamajiem darbiem nākošajā periodā.  
 
Pirmajā projekta īstenošanas periodā (2017.gada maijs – oktobris) ir uzsākts darbs visās četrās projekta komponentēs – projekta vadība, komunikācija, dabas pieejamība visiem (infrastruktūras attīstības pasākumi) un kompetences pilnveides un mārketinga pasākumi.

Infrastruktūras attīstības pasākumu ietvaros Kurzemē veikta esošās dabas takas atjaunošana un takas pagarinājuma izbūve gar jūras krastu Rojā, kas pielāgota izmantošanai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, izbūvēts putnu vērošanas tornis Sātiņu dīķos Saldus novadā, kā arī atklāta jaunizbūvētā pastaigu taka gar Ventas upes krastu Skrundā. Infrastruktūras attīstības pasākumu ietvaros Lietuvā uzsākta Jaurikla parka labiekārtošana Kretingā, skatu platformas rekonstrukcijas darbi Plateļu ezera krastā Žemaitijas Nacionālajā parkā, kā arī sagatavošanās darbi Kirkiļu ezeru pieejamības uzlabošanai Biržu Reģionālajā parkā.

Kompetences pilnveides un mārketinga pasākumu ietvaros projekta īstenošanas pirmajā periodā apmācības uzsākuši 27 Kurzemes reģiona vides gidi, oktobrī dodoties jau pirmajā praktiskajā mācību vizītē Žemaitijas Nacionālajā parkā, Lietuvā, kur apmeklēta konference “Pieejams dabas tūrisms” un apmeklēti cilvēkiem ar īpašām vajadzībām pielāgoti dabas objekti, organizēta 25 Kurzemes reģiona tūrisma speciālistu pieredzes apmaiņas vizīte Lietuvā 27.-28.septembrī un 34 Kurzemes un Lietuvas tūrisma speciālistu un projekta dalībnieku mācību vizīte Somijā 21.-25.augustā, kā arī organizēta konference “Pieejams dabas tūrisms”, kas norisinājās Plateļos, Lietuvā, š.g. 19-20.oktobrī, ar 80 tūrisma speciālistu, pašvaldību, nevalstisko organizāciju, dabas aizsargājamo teritoriju u.c. pārstāvju dalību no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas un Dānijas, lai diskutētu un pievērstu uzmanību tūrisma nozares izaicinājumiem tūrisma infrastruktūras, produktu un pakalpojumu pielāgošanai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

 

LLI-010 “DABAS TŪRISMS VISIEM (UniGreen)” 

UNIGREEN PROJEKTS IEPAZĪST LIETUVAS PIEREDZI DABAS TŪRISMA PIEEJAMĪBAS NODROŠINĀŠANĀ

27.-28.septembrī 26 Kurzemes reģiona pašvaldību, Kurzemes tūrisma asociācijas, Dabas aizsardzības pārvaldes un Kurzemes plānošanas reģiona pārstāvji piedalījās divu dienu pieredzes apmaiņas vizītē Lietuvā. Dalībnieki apmeklēja 4 dabas parkus (Žemaitijas, Salantai, Piejūras un Nemunas Deltas), kā arī Centru cilvēkiem ar īpašām vajadzībām Monciškes, Kretingas Tūrisma informācijas centru un Japāņu dārzu, kur tikās ar kaimiņu kolēģiem, lai diskutētu par dabas tūrisma pieejamības veicināšanas un dabas objektu apsaimniekošanas jautājumiem, kā arī apskatītu dabas ekspozīcijas, dabas objektus un izietu trīs dabas takas, vienlaikus vērtējot to pieejamību un diskutējot, ar kādām problēmām saskarās kaimiņu kolēģi dabas objektu un taku veidošanā un uzturēšanā un kādi uzlabojumi būtu ieteicami pieejamības veicināšanai.
 

 

Žemaitijas Nacionālā Parka apmeklējuma laikā dalībnieki tikās ar parka administrācijas pārstāvjiem, kas sniedza informāciju par parka aktivitātēm, galvenajiem datiem, apmeklētību un attīstību. Dabas objektu uzturēšana, lielākoties, ir rajona pašvaldības ziņā. Lietuvas parkos ir ieviestas tā saucamās “brīvprātīgās biļetes”, kas nozīmē, ka apmeklētāji var brīvprātīgi veikt samaksu par parka apmeklējumu. Žemaitijas Nacionālajā Parkā dalībniekiem bija iespēja apskatīt UniGreen projekta ietvaros rekonstruējamo skatu platformu Plateļu ezera krastā, kura tiek veidota tā, lai būtu pieejama cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un kurā plānots izvietot arī informāciju Braila rakstā, kā arī iziet Šeires dabas taku, kas veidota gan no grants un akmens seguma, gan arī koka laipām, un pamatā ir pielāgota cilvēkiem ratiņkrēslos.
 Salantai Reģionālā Parka apmeklējuma laikā dalībniekiem bija iespēja apmeklēt Medinis Lentu

takas, kas
kalpoja par labu piemēru tam, cik svarīgs ir taku uzturēšanas jautājums. Taka tika izbūvēta 2008./2009.gadā kā pielāgota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Diemžēl uz šo brīdi, uzturēšanas līdzekļu trūkuma dēļ, takas pamatne ir nolietojusies, dēļi ir nestabili, atsevišķi dēļi ir saplīsuši vai sapuvuši, līdz ar to taka šobrīd vairs nav uzskatāma par pielāgotu izmantošanai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un tās rekonstrukcija prasīs nozīmīgus ieguldījumus. Savukārt Salantu Dvaro Park apmeklējuma laikā dalībniekiem bija iespēja uzskatāmi vērot, cik nepareizi ir izbūvētas nobrauktuves gar kāpņu malu, kas paredzētas izmantošanai bērniem ar ratiņiem, velosipēdiem, cilvēkiem ratiņkrēslos. Pie nobrauktuvēm nav uzstādītas margas, lai nepieciešamības gadījumā pie tām varētu pieturēties, un to slīpums ir tik stāvs, ka šīs nobrauktuves faktiski nav lietojamas.
 
Kā labā prakse, savukārt, jāatzīmē ūdens tūrisma infrastruktūra. Vizītes dalībniekiem bija iespēja pārliecināties par Kretingas rajonā uzstādītajām zīmēm Minijas upes krastā, kas bija stabilas gan no infrastruktūras uzstādīšanas viedokļa, gan skaidri saprotamas laivotājiem, sniedzot norādes par pieturvietām, km skaitu, atļautajām darbībām pieturvietā (piem., vai ir atļauts dedzināt ugunskurus).
 
Japāņu dārza apmeklējuma laikā dalībniekiem bija iespēja diskutēt ar parka izveidotāju un īpašnieku, kas pastāstīja par parka veidošanu un tā apsaimniekošanas jautājumiem no privātā sektora puses.

Otrajā dienā dalībnieki apmeklēja nevalstisko organizāciju – Cilvēku ar īpašām vajadzībām centru Monciškes, kas pilnībā pielāgots cilvēkiem ratiņkrēslos un sniedz atpūtas un izmitināšanas pakalpojumus, kā arī palīdz adaptēties un nodrošina apmācību tiem, kas nesen guvuši nopietnas traumas, kuru rezultātā kļuvuši par invalīdiem. Centrs piedāvā gan praktiskās adaptēšanās apmācības, gan apmāca cilvēkus ar īpašām vajadzībām par juridiskajiem un finanšu jautājumiem. Visi centra darbinieki, izņemot apkopēju, paši ir invalīdi. Centrs nodrošina apmeklētājiem arī palīga, kā arī speciālā transporta un ratiņkrēslu saņemšanas pakalpojumus.  Pie Centra ir izvietotas saliekamas koka laipu sekcijas, kas sniedz iespēju cilvēkiem ratiņkrēslos sezonas laikā piekļūt jūrai.
 
Otrajā dienā dalībnieki apmeklēja arī Kretingas Tūrisma informācijas centru, kā arī vērtēja dabas objektu pieejamību Piejūras un Nemunas Deltas Reģionālajos parkos. Vairākiem no apskatītajiem dabas objektiem ir nodrošināta daļēja pieejamība, piemēram, Olandu kepures skardis takai, kur cilvēki ratiņkrēslos var izmantot taku, tomēr būtu nepieciešams pavadonis, jo atsevišķās vietās laipu pamatnē tika novērotas pārāk lielas šķirbas, kas apgrūtina attiecīgā takas posma izbraukšanu. Savukārt Ventes raga Ornitoloģiskā stacija Nemunas Deltas Reģionālajā parkā sniedza labu piemēru tam kā vide var tikt pielāgota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
 
Kopumā dalībnieki atzina, ka vizīte ļāva iepazīt gan Lietuvas labos, gan sliktos piemērus dabas objektu pieejamības nodrošināšanā. Kā labie piemēri jāatzīmē Cilvēku ar īpašām vajadzībām centrs Monciškes Palangā un Ventes raga Ornitoloģiskā stacija Nemunas Deltas Reģionālajā parkā. Savukārt citi apskatītie objekti ļāva kritiski vērtēt, kas izdarīts nepareizi un kādi uzlabojumi būtu jāveic minēto dabas objektu pieejamības veicināšanai. Apmeklētajos Lietuvas parkos dabas tūrisma pieejamība šobrīd, galvenokārt, vērsta pamatā uz vienu virzienu – pieejamības veicināšanu cilvēkiem ratiņkrēslos. Nevienā no apmeklētajiem objektiem (izņemot Ornitoloģiskās stacijas apkaimi Ventes ragā) netika novērota informācijas pieejamība, piemēram, Braila rakstā vai audio ierakstu veidā, lai gan Žemaitijas Nacionālajā parkā ir plānots izvietot informāciju Braila rakstā pie skatu platformas Plateļu ezera krastā. Galvenais secinājums ir tas, ka veidojot dabas taku vai citu objektu, jāpieaicina nevalstisko organizāciju un citu institūciju pārstāvji, kas strādā ar cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, lai diskutētu par labākajām konkrētā objekta izveides opcijām un sniegtu iespēju cilvēkiem ar īpašām vajadzībām izmēģināt to, vai pieejamība konkrētajam objektam ir atbilstoša. Tikai ar šādu institūciju un cilvēku padomu ir iespējams rast labākos risinājumus.
 
Pieredzes apmaiņas vizīte tika organizēta ar Interreg Latvijas-Lietuvas sadarbības programmas atbalstu projekta Nr. LLI-010 "Dabas tūrisms visiem" (UniGreen) ietvaros.
Informāciju sagatavoja:

 

LLI-010 “DABAS TŪRISMS VISIEM (UniGreen)” 

UniGreen projekts pārved mājās Somijas pieredzi

Pagājušajā nedēļā 34 Kurzemes reģiona pašvaldību, Kurzemes tūrisma asociācijas, Dabas aizsardzības pārvaldes, kā arī četru projekta Lietuvas partneru (Žemaitijas Nacionālais parks, Biržu Reģionālais parks, Aukštaitijas Nacionālais un Labanoras Reģionālais park, kā arī Kretingas rajona pašvaldība) pārstāvji piedalījās pieredzes apmaiņas vizītē Somijā. Dalībnieki apmeklēja 4 nacionālos parkus (Nuuksio, Puurijärvi-Isosuo, Kurjenrahka, Teijo) un 2 dabas rezervātus (Laajalahti un Aulanko), kur tikās ar somu kolēģiem un apskatīja dabas objektus, kas pielāgoti cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Laajalahti dabas rezervāta apmeklējuma laikā dalībnieki tikās ar Espo Dabas centra Villa Elfvik un Somijas Parku un savvaļas administrācijas pārstāvjiem, kas sniedza informāciju par dabas centra aktivitātēm, centrā izveidoto dabas skolu bērniem un skolniekiem, rezervāta rašanos, galvenajiem datiem, apmeklētību un attīstību. Būtiska centra darba sastāvdaļa ir bērnu un skolēnu apmācība dabā. Somu obligātā mācību programma paredz bērnu un skolēnu apmācību parkos un rezervātos izveidotajās dabas skolās, lai veicinātu bērnu izpratni par dabu un vidi. Vizītes dalībnieki atzīmēja, ka arī Latvijā būtu vērtīgi pārņemt somu pieredzi bērnu un skolēnu apmācībai dabā, jo tieši dabā skolēni var padziļināti iepazīt savu apkārtējo vidi un vides procesus. Centra pārstāvji arī norādīja, ka Somijas Parku un savvaļas administrācijā ir sagatavota programma cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kas ietver dabas taku un objektu izveides un uzturēšanas pamatnosacījumus izmantošanai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un attīstības stratēģiju.
 
Rezervāta pārstāvju vadībā  tika izstaigāta arī līdzās esošā dabas taka, kas, kopā ar tajā esošo putnu novērošanas torņa zemāko līmeni, pielāgota un pieejama arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Taka veidota no vairākiem segumiem (speciāla grants, koks, plastikāta materiāls), ar mērķi laika gaitā noteikt optimāli piemērotāko. Šobrīd somu kolēģi kā piemērotākos materiālus atzina speciālo granti un koku, jo plastikāta segums, lai arī potenciāli izturīgāks, tomēr lietus laikā ir slidens un apgrūtina pārvietošanos. Gar taku ir izvietotas informācijas zīmes ar informāciju par rezervātā mītošiem putniem, dzīvniekiem un augiem, taču informācija šobrīd nav pieejama Braila rakstā un audio ierakstu veidā. Tajā pašā laikā rezervāta pārstāvji minēja, ka plāno izveidot iespēju sagatavot informāciju audio ierakstu veidā (skanējami QR kodi).
 
Nuuksio Nacionālā parka apmeklējuma laikā dalībniekiem bija iespēja apmeklēt Somijas Dabas centru “Haltia”, kura pārstāvji sniedza informāciju par parku, dabas centru, dabas tūrisma jautājumiem, kā arī paša centra un parka dabas taku un objektu pieejamību. 
Centrs “Haltia” uzbūvēts 2013.gadā un 2015.gadā saņēmis Eiropas gada muzeju nomināciju kā ilgtspējīgākā ēka. Pats centrs pārsteidza dalībniekus ar tā mūsdienīgo veidolu, ilgtspējīgo koncepciju, mūsdienīgajām ekspozīcijām, kas saistošā un atraktīvā veidā stāsta par somu dabas bagātībām un vērtībām. Pēc iepazīšanās ar centru un tā ekspozīcijām, dalībnieki devās centra tuvumā esošās 2 km garās dabas takas apskatē, kas pielāgota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kur dalībniekiem pievienojās arī parka reindžere - meitene ratiņkrēslā. Arī vienam no dalībniekiem bija iespēja mērot dabas taku dabas centra piedāvātajā ratiņkrēslā, lai pēc dabas takas apskates kopā pārrunātu tās piemērotību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī vispārējos taku pielāgošanas izaicinājumus un vajadzības. Dabas takas apskati apgrūtināja negaiss, un pierādījās apstāklis, ka grūtākos maršrutos cilvēkiem ratiņkrēslos lieti noder pavadonis – vai nu kāds no pašu cilvēkiem, vai parka piedāvāts palīgs. Tāpat arī dalībniekiem bija iespēja pārliecināties, ka pat 1 cm slīpuma atšķirība var būtiski ietekmēt takas izbraukšanas iespējas, tāpat ir svarīgs arī takas segums un uzturēšanas darbi (zāles izpļaušana takas malās, lapu novākšana utml.). Šajā dabas parkā dalībnieki apmeklēja arī apmeklētāju informācijas namiņu parka teritorijā, kurā papildus informācijai par parkā sastopamajiem dzīvniekiem un augiem, bija izvietota arī informācija Braila rakstā, kā arī nodrošināta pieeja skatu laukumam un atpūtas un ugunskura vietām ezera krastā cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
 
Savukārt Puurijärvi-Isosuo Nacionālā parka apmeklējuma laikā dalībniekiem bija iespēja pārliecināties par parka veiksmīgi izveidoto sadarbību ar apkārtnes zemniekiem parka pļavu noganīšanai.
Kurjenrahka Nacionālajā parkā dalībnieki apskatīja speciāli cilvēkiem ar īpašām vajadzībām izveidoto dabas laipu, kas ved uz Savojärvi ezeru, pieejamo atpūtas vietu un ekspozīciju. Laipas sākumā bija izvietotas arī labierīcību telpas, kas pieejamas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Laipa noslēdzās ar piekļuves platformu ezeram virs ūdens, kas bija labiekārtota tā, lai sniegtu iespēju arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām piekļūt ezeram (peldēties) un laivai (iekāpt/izkāpt, vizināties pa ezeru). Teijo Nacionālajā parkā dalībnieki apmeklēja 600 m garo dabas taku ar noslēgumā labiekārtotu atpūtas vietu pie ezera ar makšķerēšanas iespējām, kas pieejama cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kur apmeklētāji ezerā nomakšķerēto lomu var arī uz vietas iztīrīt un pagatavot.
Dalībnieki atzina, ka vizīte sniedza ārkārtīgi vērtīgu pieredzi, jo tikai pašiem izmēģinot atsevišķu taku posmu ratiņkrēslā un diskutējot ar cilvēkiem ar īpašām vajadzībām par viņu vajadzībām un iespējām, ir iespējams saprast, kā pareizi veidot dabas objektu pieejamību, jo pat niecīgs 1cm takas slīpums var būtiski apgrūtināt takas izbraukšanas iespējas. Tajā pašā laikā dalībnieki atzīmēja, ka Somijas dabas objektu apsaimniekošanas prakse parāda, ka pieejamības nodrošināšanai ne vienmēr nepieciešams investēt milzīgus resursus. Rezultātu ir iespējams panākt arī ar salīdzinoši nelieliem ieguldījumiem, kas, savukārt, ļauj palielināt pieejamību, kaut vai minimālā līmenī, taču pēc iespējas vairāk dabas objektiem (piem., sākotnēji nodrošinot iespēju piekļūt dabas objektiem cilvēkiem ar pavadoņiem un tad pakāpeniski laika gaitā uzlabojot piedāvāto iespēju klāstu). Lai gan vairumam no Somijas dabas takām ir uzstādīti apmeklētāju skaitītāji, tomēr, kā atzīmēja Somijas kolēģi, tie veic tikai kopējo apmeklētāju skaita uzskaiti, neizdalot cilvēku ar īpašām vajadzībām skaitu, kas būtu būtiski konkrēto dabas objektu pieejamības un reģiona sociālekonomisko attīstības pasākumu plānošanas aspektā.
Pieredzes apmaiņas vizīte tika organizēta ar Interreg Latvijas-Lietuvas sadarbības programmas atbalstu projekta Nr. LLI-010 "Dabas tūrisms visiem" (UniGreen) ietvaros.

 

LLI-010 “DABAS TŪRISMS VISIEM (UniGreen)” 

Projekta uzsākšanas preses relīze
 
VEICINĀS DABAS TŪRISMA ATTĪSTĪBU UN PIEEJAMĪBU CILVĒKIEM AR ĪPAŠĀM VAJADZĪBĀM

Pateicoties dabas daudzveidībai, ainavām, tīrai un drošai videi, Latvijas un Lietuvas pierobežas reģioniem raksturīgs labs tūrisma attīstības potenciāls. Lai to izmantotu pierobežas reģionu attīstības veicināšanai, t.sk. uzņēmējdarbības attīstībai, šā gada maijā Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar septiņām Kurzemes reģiona un Lietuvas pašvaldībām un trīs Lietuvas nacionālajiem un reģionālajiem parkiem, ir uzsācis projekta īstenošanu, lai sekmētu ilgtspējīgu tūrisma attīstību Kurzemē un Lietuvas pierobežas reģionos, palielinot apmeklētāju un nakšņošanas skaitu reģionos.

Projekta īstenošanas rezultātā 2 gadu laikā Kurzemē un Lietuvas pierobežu reģionos paredzēts izveidot 7 ar dažādiem izglītojoši izklaidējošiem elementiem aprīkotas pastaigu takas, 2 atpūtas vietas, 2 spēļu laukumus un piedzīvojumu parku bērniem, uzbūvēt 2 skatu torņus, 2 skatu platformas un 7 pontonu piestātnes, sagatavot vairāk kā 40 dabas taku kartes, kājāmgājēju taku ceļvedi, uzstādīt audio risinājumus 10 dabas objektos, kas pielāgoti cilvēkiem ar redzes problēmām, organizēt vides gidu apmācības Latvijā un Lietuvā, kā arī veikt citus pasākumus dabas tūrisma attīstībai un dabas objektu pieejamības veicināšanai.

Ierasti dabas tūrismu, vienlaicīgi ar dabas skatu baudīšanu, asociējam ar aktīvu darbību – iešanu, kāpšanu, velobraukšanu, laivošanu utml. Šim mērķim tiek ierīkotas dabas takas un tiek veikti citi teritorijas labiekārtošanas darbi, kas, lielākoties, ir vērsti uz dabas objektu vispārējas pieejamības nodrošināšanu aktīvajiem ceļotājiem, nereti aizmirstot par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Rezultātā dabas objektu pieejamība šai sabiedrības daļai ir ierobežota. Tūrisma industrija mūsdienās saskaras ar izaicinājumu kā pielāgot dabas tūrismu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un kā veicināt šo sabiedrības daļu iesaistīties dabas tūrisma aktivitātēs. Līdz ar to īpaši jāizceļ, ka nozīmīga daļa projekta aktivitāšu vērsta uz dabas objektu infrastruktūras un tūrisma produktu pielāgošanu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un to iesaistes veicināšanu dabas tūrisma aktivitātēs.

Projekta realizācijā paredzētas divas galvenās komponentes – dabas objektu infrastruktūras attīstības pasākumi (celtniecība, rekonstrukcija, labiekārtošana) un kompetences pilnveides un mārketinga pasākumi (vides gidu un tūrisma speciālistu apmācības)