top_imagetop_imagetop_imagetop_imagetop_image
​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​​

Daži interesanti fakti par J.Alksni:

 
* Dzimis 1870. gada 22. augustā Durbes pagasta "Ķiviļos". Tēvs bija galdnieks un namdaris, māte bija zemniece. Jēkabs bija vecākais dēls sešu bērnu ģimenē, mācījies Durbes privātskolā.
 
*16 gadu vecumā sāka mācīties Liepājas Nikolaja ģimnāzijā 4. klasē.
Materiāli grūts laiks, bet Jēkabs bijis centīgs skolēns, visās klasēs aizvien viens no pirmajiem ar vislabākajām sekmēm. Vecākās klasēs sāka pasniegt privātstundas un piepelnīties, tā ka pats sev varējis nodrošināt dzīvošanu un atbalstīt vecākus, brāļus un māsu. Ģimnāziju pabeidza ar ļoti labām sekmēm. Pēc tam iestājies Tērbatas Universitātes medicīnas fakultātē.
 
* 1903.–1907. studējis Sanktpēterburgas Kara medicīnas akadēmijā, bijis Krievijas armijas ārsts.
 
* 1904.–1905. piedalījies Krievijas- Japānas karā.
 
* 1907. gadā profesora Sergeja Fjodorova (1869–1936) vadībā Kara medicīnas akadēmijā Pēterburgā aizstāvēja doktora disertāciju un turpmāk līdz 1910. gadam dienēja Liepājā.
* 1908. gadā strādājis par ķirurgu Liepājas garnizona lazaretē.
 
  * No 1910. gada līdz 1914. gadam bijis Liepājas domes un pilsētas valdes loceklis.
 
* Liepājā, Graudu 28, J.Alksnim piederēja privātklīnika, tajā namā vadītas arī dažas Pagaidu valdības sēdes un diplomātu sarunas. 
1990.gadā tur atklāja piemiņas plāksni. Uz tēva piemiņas pasākumu bija ieradies viņa dēls, medicīnas docents Arveds Alksnis no ASV.
 
* Liepājas slimnīcu komisijas vadītājs (1910—1914), Liepājas latviešu biedrības priekšnieks, ķirurģijas privātklīnikas vadītājs (1912—1914).
 
* Kara laikā no 1914. gada līdz 1918. gadam strādājis par 25. divīzijas lazaretes galveno ārstu.
 
* 1918. gadā J. Alksnis bija Latvijas Pagaidu valdības Apsardzības ministrijas Sanitārās daļas priekšnieks un ārsta pulkveža dienesta pakāpē Lejaskurzemes kara apgabala vecākais ārsts līdz 1920. gadam.
 
* 1920. gadā J. Alksnis tika ievēlēts par Latvijas Universitātes docentu ķirurģijā.
 
* „Latvijas Ārstu Žurnāla” dibinātājs un redaktors no 1923. līdz 1939.
un no 1942. līdz 1944. gadam.
 
* 1924. gadā J. Alksni ievēlēja par profesoru un par ķirurģiskās fakultātes klīnikas vadītāju.
 
* Rīgas pilsētas 2. slimnīcas direktors (1930-1931). 1931. līdz 1933.
gadam viņš bija Medicīnas fakultātes dekāns.
 
* Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.
 
  * Veicis pētījumus operatīvajā uroloģijā, abdominālajā ķirurģijā, anestezioloģijā, karalauka ķirurģijā un latviešu tautas medicīnā, sekmējis Latvijas medicīnas iziešanu Eiropas apritē. Par nopelniem Latvijas valsts labā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa 3. un 2. šķiru.
 
* Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā profesors Jēkabs Alksnis devās uz Vāciju un 1948. gadā tālāk uz Angliju. Miris 1957. gada 7. martā Londonā, pārbedīts Rīgas Meža kapos 1995. gadā. 1970. gadā ārzemēs publicēta viņam veltīta grāmata un 1999. gadā Rīgā – rakstu krājums.
 
 
 

Nozīmīgs nams Durbē


 

 
Vienkāršā, baltiem ķieģeļiem apmūrētā māja blakus skolai, Raiņa ielā 38 ir nozīmīga ne tikai Durbes, bet arī visas Latvijas mērogā. Šeit bērnību vadījuši un skolā gājuši trīs dēli, kas par saviem nopelniem apbalvoti ar Trīszvaigžņu ordeņiem.
1873.gadā šeit zemi iegādājās un namu sāka celt Ķiviļu māju rentnieks, galdnieks Atis Alksnis. Viņš bija labs amata meistars un krietns vīrs.
Ar sievu Katrīni viņiem bija seši bērni, bet trīs dažādu epidēmiju un slimību dēļ agri nomira. Atis ar Katrīni novērtēja izglītības nozīmi.
Mājās bija ādas vākos iesietas “Pēterburgas Avīzes” un “Latviešu Avīzes”. Katrīne bērniem stāstīja senas teikas un mācīja lasīt no baznīcas dziesmu grāmatas.
Kad 1893.gadā Durbe ieguva pilsētas tiesības, Ati Alksni ievēlēja par vietnieku (mūsdienās: deputātu), viņš bija arī pilsētas vecākā Klēvera vietnieks. Klēvers bija viņa kaimiņš un labs draugs.
 
Vecākais dēls Jēkabs dzima 1870.gadā Ķiviļu mājās. Pirmo skolu viņš apmeklēja vecāku mājās, kur dzīvokli īrēja vācu skroderis Rezevskis, un viņa meita savā istabā noturēja skolu. Vēlāk viņš mācījās bijušajā Špringera skolā un sagatavojās Nikolaja ģimnāzijai Liepājā. Vecāki gribēja, lai dēls kļūtu par mācītāju, taču Kurzemes baznīcā teikšana bija vācu muižniekiem, un latvietim kļūt par mācītāju bija gandrīz neiespējami. Jēkabs studēja medicīnu Tērbatā, kļuva par kara ārstu, vēlāk uzcēla klīniku Liepājā. 1919.gada brīvības cīņās viņam un sievai bija lieli nopelni jaunās Latvijas armijas medicīniskā dienesta izveidošanā. Tad sekoja darbs Latvijas universitātē. Jēkabs Alksnis kļuva par Latvijas vadošo ķirurgu. Pie viņa mācījās slaveni ķirurgi, arī Pauls Stradiņš. Dzīves nogali J.Alksnis vadīja emigrācijā. Viņš rakstīja par medicīnas vēsturi, Kronvalda Ata gaitām Durbē, 1905. un 1919.gada notikumiem. Latvijai nozīmīga personība. Apbalvots ar diviem Trīszvaigžņu ordeņiem. Miris Anglijā 1957.gadā.
 
Dēls Jānis uzsāka arhitektūras studijas Pēterburgā, taču 1905.gada notikumu dēļ tās pārtrauca. Izstudējis medicīnu Tērbatas universitātē, viņš kļuva par Latviešu sarkano strēlnieku ārstu Krievijā, taču atgriezās Latvijā un stājās Latvijas armijas dienestā. Kļuva par Daugavpils kara hospitāļa priekšnieku. Apbalvots ar Trīszvaigžņu ordeni.
1930.gada nogalē izdarīja pašnāvību, apglabāts Daugavpils garnizona kapos.
Dēls Klāvs apguva profesiju Tērbatas Veterinārijas institūtā, kuru beiguši vairāki ievērojami latviešu zinātnieki, arī Augusts Kirhenšteins. Klāvs Alksnis kļuva par Liepājas pilsētas, vēlāk ostas veterinārārstu. 1919.gadā viņš izveidoja Latvijas armijai veterināro dienestu, aktīvi darbojās Aizsargu organizācijā. Apbalvots ar Trīszvaigžņu ordeni un Aizsargu Nopelnu krustu. Miris 1937.gadā.
Mūsu pienākums ir saglabāt viņu piemiņu un sakopt laika zoba postīto Ata un Katrīnes kapavietu Sausā lauka kapos.
 

Reinis Bahs


 

 

IZMAIŅAS DARBA LAIKOS 
                  (skatīt...) 







     KULTŪRAS pasākumu kalendārs!


 SPORTA kalendārs !


     
      
Projekti, kas tiek īstenoti Realizētie projekti Sludinājumi,noma, vakances Durbes KS Kapitālsabiedrības Attīstība Senioriem Sabiedrība Veselības aprūpe Uzņēmējdarbība Durbes novada vēstis Tūrisms Vēsture Foto galerijas Foto galeriju arhīvs



Durbes logo

  









Durbes novada kapsētu informācija tiešsaistē

Gailiņkalna kapsēta
Priediena kapsēta

Rāvas kapsēta
Sausā lauka kapsēta  
Stroķu kapsēta
Upesputriņu kapsēta

 


 
    Informācija par e-veselību